Ap 1765./1770.gadu Viļakas strārasta sieva Konstancija Hilzena pie Balvu ezera izveidojusi pusmuižu. Pēc 1772.gada tā nonāca Krievijas valsts īpašumā. 1784.gada inventārā minēts, ka Balvos ir koka būvēts kungu nams. Īpašnieki ir mainījušies, bet ar 1824.gadu Balvu muiža kļuva saimnieciki un juridiski patstāvīga vienība. Tika uzcelta muižas pils. Tā bijusi divstāvu ēka ar sešu kolonnu joniskā ordera portiku un trīsstūra frontonu galvenās fasādes centrā. 1920.gada naktī no 7.uz 8.novembri Balvu muižas pils nodega. 1927.gadā Balvu miesta (vēlāk pilsētas) valde uzsāka darbu, lai,atremontējot izdegušo muižas pili, tajā  atvērtu latviešu vidusskolu. 1930.gada 1.augustā ir oficiāls apstiprinājums, ka Balvu pilsētas (no 1932.gada - valsts) ģimnāzija  (Parka ielā 2) ar divām klasēm ir valsts subsidējamo skolu skaitā. 1944.gada jūlijā vācieši, atkāpjoties no Balviem, tos aizdedzina. Nodega arī ģimnāzijas ēka, kuru atjaunoja 1947./1948. māc.gadā. Ar nosaukumu Balvu vidusskola darbojās līdz 1965.gadam, kad kļuva par Balvu sākumskolu (tagad - Brīvības ielā 47), ar 2001.gadu, kad no pilsētas ģimnāzijas tika atdalītas 5.-6.klases sākumskola kļuva par Balvu pamatskolu. Ar 2010.gada 1.septembri Balvu pamatskola turpina darbu Partizānu ielā 16.